Vienkārša un sātīga poļu zupa, kuras noslēpums slēpjas pareizajās saknēs un smalkajos putraumos. Lieliska izvēle mierīgām ģimenes vakariņām.
Nesen ciemos pie paziņām Polijā pirmo reizi nogaršoju viņu tradicionālo putraimu zupu. Man vienmēr bija šķitis, ka putraimi zupā ir kaut kas smags un domāts tikai lielam badam, bet šis šķīvis burtiski “atvēra acis”. Tā ir tik maiga un tajā pašā laikā sātīga, ka uzreiz izprasīju recepti, lai pagatavotu to savējiem mājās.
Zupa ar senu vēsturi
Polijā šo zupu sauc par “Krupnik”. Tur to pazīst un gatavo gandrīz katrā ģimenē, un katrai saimniecei ir savs mazais noslēpums, kā padarīt to īpašu. Man paskaidroja, ka šis ēdiens ir viena no lielākajām poļu virtuves klasikas vērtībām. Tas tiešām tā arī ir – pēc viena šķīvja pārņem patīkama siltuma sajūta, un māja piepildās ar īstu miera smaržu.
Mūsu mājās parasti zupas pamatā ir kartupeļi un kāposti, bet šeit galvenais spēlētājs ir miežu putraimi jeb loba. Svarīgi ir izvēlēties tieši smalkos putraimus, nevis veselos graudus, lai konsistence būtu patīkama un zīdaina, nevis pārāk rupja.
Viss sākas ar kārtīgu buljonu
Es šo zupu parasti sāku vārīt no vistas augšstilbiem. Tajos ir tieši tik daudz tauciņu, lai buljons būtu aromātisks un zeltains. Ja mājās ir palicis kāds vistas spārniņš vai muguras gabals, droši var likt klāt arī tos – jo vairāk dažādu gabaliņu, jo bagātīgāka garša. Saimniece Polijā man teica, ka noslēpums slēpjas tieši saknēs – katlā obligāti jāliek pētersīļa sakne un gabaliņš selerijas.
Daudzi no mums pētersīļa sakni veikalā apiet ar līkumu, jo īsti nezinām, ko ar to iesākt. Bet tieši šis dārzenis dod to specifisko “poļu zupas” aromātu, ko nevar sajaukt ne ar ko citu. Tā ir nedaudz saldena un brīnišķīgi papildina vistas gaļu. Ja to nevarat atrast, var aizstāt ar nedaudz vairāk selerijas, bet iesaku tomēr pameklēt tieši sakni.
Putraimi nav jāvāra atsevišķi
Kādreiz es domāju, ka putraimi pirms tam jāmērcē stundām ilgi vai jāvāra citā katlā, lai zupa nepaliktu pārāk bieza. Izrādās, ka šajā receptē tas nav jādara. Putraimus ber tieši buljonā. Vāroties tie lēnām briest, un zupa kļūst tāda kā viegli tumīga un sātīga.
Es parasti putraimus pirms bēršanas katlā tikai noskaloju aukstā ūdenī. Tas noņem lieko cietes kārtiņu, un zupa sanāk skaista, bet tajā pašā laikā sātīga. Kamēr putraimi briest, tie uzsūc visas vistas un sakņu dārzeņu garšas. Tāpēc šī zupa nākamajā dienā garšo vēl labāk – visas sastāvdaļas ir kārtīgi “sadraudzējušies”.
Dārzeņu sagatavošana bez liekas cepšanas
Vēl viena lieta, kas mani pārsteidza – dārzeņus šajā zupā nav obligāti jācep eļļā uz pannas. Es parasti burkānus un sīpolus vienmēr apcepu, bet šeit tos liek pa taisno buljonā. Tas padara kopējo garšu daudz tīrāku un dabīgāku. Burkanus var sarīvēt uz rupjas rīves vai sagriezt smalkos kubiņos – kā kuram labāk patīk.
Kartupeļus es lieku klāt brīdī, kad putraimi jau ir pusgatavi. Ja tos ieliek par agru, tie izšķīst un pazūd, bet man patīk, ja katls ir pilns ar dažādām tekstūrām. Kad kartupelis ir mīksts, zupa ir gandrīz gatava.
Mazie aromāta “knifiņi” beigās
Kad zupa ir gatava, es pievienoju pāris smaržīgo piparu graudiņus un lauru lapu. Bet lielākais atklājums man bija dilles un pētersīļi pašās beigās. Poļi tos nelieka tikai rotāšanai – viņi tos ieber katlā lielā daudzumā, uzliek vāku un uzreiz izslēdz uguni. Zupai vajag “atpūsties” vismaz desmit minūtes pirms pasniegšanas. Tajā brīdī visi aromāti savienojas vienā veselumā.
Esmu mēģinājis šai zupai pievienot arī nedaudz kūpinātas krūtiņas gabaliņus, ja gribas ko dūmakaināku un stiprāku. Arī tā sanāk izcili, bet klasiskais variants ar vistu ir mans favorīts tieši tā mājīguma dēļ.
Kā šo zupu pasniegt?
Polijā šo zupu pasniedz karstā šķīvī, un klāt bieži vien neprasa pat maizi, jo putraimi un kartupeļi jau paši par sevi ir ļoti sātīgi. Tomēr, ja gribas ko pavisam īpašu, es iesaku klāt piekost rupjmaizes šķēli ar viegli iesālītu sviestu.
Bērniem šī zupa garšo, jo tajā nav asu garšu vai neparastu gabalu. Tā ir vienkārša, saprotama un rada siltuma sajūtu. Kopš tās viesošanās reizes Polijā, es šo recepti esmu gatavojis jau vairākas reizes, un katru reizi katls paliek tukšs līdz pēdējai karotei. Tas ir lielisks veids, kā pabarot ģimeni bez ilgas stāvēšanas pie plīts.
Precīzas sastāvdaļas (3–4 porcijām):
Vistas gaļa: 400 g (augšstilbi vai jebkuras citas daļas).
Kartupeļi: 3 gabali.
Miežu putraimi (smalkie): 100 g.
Burkāns: 1 gabals.
Sīpols: 1 gabals.
Pētersīļa sakne: 1 gabals.
Selerijas sakne: neliels gabaliņš (apmēram 1/4 no saknes).
Ūdens: 1,5–2 litri.
Garšvielas: 2 lauru lapas, 3 smaržīgie pipari, sāls.
Zaļumi: dilles vai pētersīļi.
